* Mēs bieži nenovērtējam tos, kuri mums blakus. Parasti mēs novērtējam viņus tikai tad, kad viņi pazūd no mūsu redzes loka un mūsu ikdienas. Tas ir tik sāpīgi - apzināties ko tādu. Arī man ir tagad bieži gadijies tā, ka mani cilvēki sāk novērtēt tikai tad, kad es pasaku, ka dodos prom un vairs nebūšu tajā vietā pie viņiem. Tad cilvēki sāk stāstīt visādas lietas, kāpēc man vajadzētu palikt un ko es viņiem esmu devusi un kā esmu palīdzējusi, bet viņi to tajā brīdī vienkārši nav novērtējuši.* Katra cilvēka domas ir domas, un ja tās ir kādam svarīgas, tad tās ir svarīgas domas. Tieši to es katram saku, kad man saka, ka viņa domas nav svarīgas. Svarīgs ir it viss, vismaz man, nezinu kā citiem, bet man tiešām interesē viss, kas notiek man apkārt un ar maniem draugiem un cilvēkiem, kas ir man blakus un arī tālāk no manis.
* Kļūdās visi, lai ko arī darītu un nedarītu. Tas nu ir vēlviens mans uzskats, jo katrs kļūdās. Kļūdās tad, kad ir kaut ko darijis un saprot, ka nevajadzēja un kļūdās tas, kurš nedarīja un saprot, ka vajadzēja.
* Reizēm, kad ilgāku laiku pavadi klusumā ar sevi, tu saproti, cik labi ir tas, ka Tu dzīvo un Tev ir visas ķermeņa daļas un esi samērā vesels. Cik forši, ka vari sajust sevi - un pa nopietno saprast vai esi dusmīgs, saskumis vai laimīgs. Tad pēc tam ir vieglāk novērtēt apkārtējos un izprast viņus - vienkārši viņiem ir vajadzīgs miers un saruna ar sevi, lai sevi saprastu.
* Cilvēks nevar būt nevienam īpašumā, bet reizēm ir tik liela vēlme iegūt īpašumā kaut ko tādu, ko nemaz nevar iegūt. Ārprāts - tāda vēlme uznāk tik bieži, ka reizēm sajūtos kā Hitlers, kurš gribēja iegūt sev īpašumā un savā pakļautībā visu pasauli.
* Būs labi, jo vienmēr mēs paši pie sevis domājam visādas sliktas lietas un domas, lai gan patiesībā viss ir labi un būs labi. Varbūt reizēm, kad es saku, ka man ir slikti, es vienkārši gaidu sarunu no kāda, bet kad sakām, ka viss ir slikti - patiesībā domājam, ka ir labi, jo VIENMĒR, atkārtošu, Vienmēr var būt vēl sliktāk un draņķīgāk. Un jā, lai kā arī nebūtu mēs gribam vienmēr kaut ko citu. Jo, ja patiesībā mums iet labi, mēs sakām, ka ir slikti, jo mēs domājam un esam dzirdējuši, ka var būt arī vēl labāk.
* Reizēm jau der pateikt ko patiesu , lai cilvēki saprotās, ka visi esam vienādi un dzīvojam uz apaļās zemītes ar vienādām problēmām - dažādiem to risinājumiem un daudz domām.
* Mēs visi kļūdāmies un ja šīs kļūdas nevaram otram piedot, tad ko lai paši sakām un domājam par sevi - mēs tač nemitīgi kļūdamies. Tas nu gan ir skaidrs, ja kaut ko tādu izdarām paši, tad protams, sev piedosim, jo tie esam mēs, bet kāpēc mēs nepiedodam otram tādā pašā situācijā?
* Vienkārši reizēm cilvēki [nemanot sev] kļūst par nelieliem ego, jo viņu ego paliek lielāks pret sevi un aizmirstās, ka citi ir pilnīgi tādi paši. Vienmēr jau ir bijis vieglāk kādu tiesāt nekā palīdzēt vai samīļot. Lūdzu samīļo šodien kāru, jo katrs ir pelnijis, lai viņam palīdz, nevis tikai nosoda.* Ja cilvēki spētu iedomāties, cik pasaule un apkārtējie būtu labi un saulaini, ja mēs dalītos savā laimē un bēdās ar vieniem un tiem pašiem cilvēkiem un ja reizēm noliktu savu ego un savu es malā.
* Reizēm, ja lietas mainām savās domās - tās arī dzīvē mainās. Tāpēc vienmēr jādomā tikai labas lietas un domas un jācer uz labāko, savādāk ar savu domu spēku mēs kaut kādā veidā ietekmējam savas darbības unre - notiek sliktais.
* Reizēm vienkārši jāsaprot, ko mēs vairāk vēlamies - mīlēt un sāpināt sevi, vai mīlēt un samierināties ar to, ka reiz arī atradīsies kāds, kurš mūs mīlēs patiesi Atkarībā kāda ir situācija. Jo reizēm ir labi, ja Tu kādu mīli, pat tad,ja viņš nemlī Tevi, jo kad cilvēks kādu mīl, viņa ikdiena kļūst savādāka un viņa attieksme pret visu arī mainās. Bet reizēm labāk nelikt sev veltas cerības uz kādu, jo pēc tam nāksies smagi vilties gan sevī, gan tajā cilvēkā.
* Reizēm tiešām pietiek tikai ar to, ka Tu pati pie sevis iekšēji notici tam, ka viss ir labi.
* Reizēm tiek doti mirkļi, lai mēs tos izbaudītu. [nevis visu laiku domātu un pārdomātu] Tāpēc, ja Tev tagad ir dots kāds labs un tiešām skaists mirklis, izbaudi to, nemaz nedomājot, kas notiks un kas notiek. Vienkārši paļaujies uz savu sirdi, jo tā spēj daudz vairāk izdarīt, paveikt un saprast.
