*Pirkmkārt, esmu aizdomājusies par to, ka grūti būt skolotājai, kurai jānovērtē skolēna domas, emocijas, viedoklis un pārdomas,jo kā tas ir iespējams, ka viens cilvēks par savām emocijām var saņet desmit, bet turpat blakus kāds saņem tikkai četri. Tas taču nav godīgi, ka es par savām domām varu saņemt zemu atzīmi. Bet tā nu mūsdienās sanāk, jo ir tāda lieta, kā KRITĒRIJI, cauri kuriem bieži vien mūsu domas nespēj iziet cauri.*Tā kā pēdējā laikā man neiet diezko spīdoši, es neesmu pārstājusi paļauties uz Dievu un lūgt to, es to daru, jo manī vēlaizvien ir ticība, ka tieši Viņš spēs man palīdzēt, jo pagaidām neviens no apkārt esošajiem cilvēkiem nav spējis man palīdzēt.
*Pēdējā laikā pārdomājot kaut kādas situācijas un rīcības, es neizprotu, kāpēc es visu laiku saskaros ar vārdu PRIORITĀTE?Vabrūt kāds varētu palīdzēt - tas ir pirmais, kas ienāk prātā, bet tad es pieķeru, sevi un apstādinu pie šīs domas, jo vārds palīdzēt, nozīmē atteikties no uzdotā uzdevuma, kuru man ir uzdevis Dievs, es bēgu no kaut kā, tāpēc, labāk es neprasīšu palīdzību, jo katram pašam jātiek galā ar savām PRIORITĀTĒM.
*Ir daudzas lietas, kuras vairāk nedaru, tikai tāpēc, ka uzskatu, ka nemāku to darīt vairs labi, piemēram, zīmēšana. Es to vairs nedaru, jo vienmēr, kad to darīju, pēdējās reizēs, viss sagāja galīgi garām un tad es uzskatu sevi par mazu un muļķīgu bērnu, kas cenšas iegūt sev kādu talantu vai laika pavadīšanas veidu. Tagad, kad es to vairs nedaru, es pamanu, ka mans laiks arī bez tā visa ir pietiekami aizpildīts, tāpēc ceru, ka neviens neapvainosies, ja es vairs nezīmēšu. Bet es ceru, ka jūs cilvēki nepadosieties un cīnīsieties par saviem talantiem, jo ne veinmēr ir tā, ka jūs to gribat iegūt sev, jo tas jums patīk, var gadīties, ka talants un spējas jums ir.*Pēdējā laikā jūtos slikti. Tāpēc piedodiet, laikam no rakstīšanas šeit nekas nesanāks. Jau iepriekš atvainojos, ja šeit kaut kas nesakarīgi uzrakstīts vai, ja vienkārši pati doma par sevi ir stulba.
Laura
