9.jūlijs. bija diezgan sarežģīta diena. Diena, kad bija babuļas bēres, atbrauca ciemos Anna un pa vidu tam visam arī bija jānovn ada ekskursiju kādiem 70 cilvēkiem. Bet ja godīgi, tad šī diena bija viena no labākajām manā dzīvē. Un par to jāsaka paldies Annai. :) Bija tiešām nereāli būt kopā ar viņu un darīt to visu, ko mēs darījām. Pastaigājāmies vēlu vakarā un runājām - par visu, kas ienāca prātā. :D Atradām pa ceļam naudu un banānu. :D Satikām Tomu un redzējām Kārli. Un protams, izdomājām darīt kaut ko tādu, ko mēs nedarītu nekad, bet izdarījām. Naktī nopeldējāmies bet neteikšu kur. : D Tas bija fantastiski! Un jā, devāmies ierastajās nakts pastaigās pa dārziem, bet mums nekas neizdevās, jo tur kur bija zemes, nez kapēc bija uzlikts kaut kas dīvains virsū. Protams, tas KAUT KAS neļāva tikt klāt dabīgajiem gardumiem. Satikām nejauši arī Ancīti. Pasēdējām visas kopā bērnudārza rotaļlaukumā un pēc tam arī baznīcā. Eh..ar Annu aizgājām gulēt tikai 4 no rīta, varbūt pat vēlāk. Un cēlāmies jau 7 no rīta. Eh..tas bija grūts rīts - gan man gan Annai. Mēs nepārtraukti žāvājāmies. Tā tad nu jau runa ir par 10.jūliju Dievkalpojumā arī žāvājos, taču centos savākties, cik nu vien tas bija iespējams. Bet neizdevās diez ko labi, jo nejauši sasmīdināju mācītāju Arti un tā nu mēs kopā pasmējāmies, taču neko briesmīgu jau neizdarījām, jo smiekli ir dabīga parādība. :D ;) Pēc Dievkalpojuma dabūju algu un ar Annu aizgājām līdz veikalam nopirkt ko ņammīgu un arī ēdienu priekš manas nometnes uz kuru es braucu. :) Kad pavadīju Annu uz autobusu, pati sagatavojos savam braucienam uz Nītauri. Braucu pirmo reizi uz turieni, tāpēc nedaudz biju uztraukusies. Tā nu pavadīju braucot ~ stundu. Tad ar savām daudzajām paunām devos uz Nītaures baznīcu, taču līdz turienei netiku, jo mani jau pa ceļam savāca Edvīns. Viņš ieraugot manas paunas teica, ka es laikam vienīgā esmu atbraukusi uz nometni, jo pārējiem mantu gandrīz nav. : D Tā nu devāmies uz Bēvuļēniem, kur notika nometne. Pa ceļam atkal no jauna iepazinu mazo Sindiju, kura nereāli aktīvi uzvedās visa brauciena laikā. Kad ieradāmies Bēvuļēnos, uzreiz iemīlēju šo vietu. Man tur patika. Sākumā sadalījām nometnes pienākumus un nez kāpēc es nojautu, ka tikšu pie amata, pie kura es arī tiku. Es kļuvu par nometnes pavāru. :D Nja...tad spēlējām basketbolu. :D Manu komandu sauca Drakoni. Vakarā bija diskusija. Khm...un tad es satiku savu mīļo Laumu un iepazinu Mārtiņu. Bija jautri. Sarunas laikā, nezinu kāpēc, bet Edvīns nepārtraukti uzsvēra to, ka esmu no Vecpiebalgas un ka esmu kruts cilvēks, bet es visu laiku mulsu, jo man nepatīk, ka par mani tā runā. nemaz nemaz nepatīk Bet nekas, kaut ko par sevi pastāstīju un likos mierā. Kasd saruna bija galā visi devās pa teltīm, bet ne es. Es sarunāju, ka varu braukt mazā ekskursijā uz Līgatni līdzi Edvīnam. Brauciens bija visnotaļ interesants. Parunājāmies par visvisādām lietām un notikumiem un protams arī par dzīvi. Vispār visu laiku bija dīvaini, ka Edvīnu citi sauc par mācītāju, jo es visu laiku biju pieradusi, ka viņš ir Edvīns. Nu jā, bija interesanti, līdz brīdim, kad es sapratu, ka man ir palikusi slikta dūša. : D Tā nu, kamēr Edvīns pāņēma vajadzīgās lietas no mājām, es pasēdēju laukā un centos uzsūkt svaigu gaisu. Arī atpakaļ ceļš bija sarunām bagāts, par ko man prieks. Atbraucām atpakaļ no Līgatnes un pulkstens bija jau viens. Tāpēc, katrs devāmies uz savām guļvietām. Aizgājusi uz telti vēl līdz diviem nevarēju aizmigt, jo gribējās padomāt un pārdomāt kaut ko. 11.jūlijā pamodos četros. Pastaigājos pa teritoriju un centos iepazīt to. Bija ļoti skaists saullēkts. Tad, tā kā biju vienīgā pamodusies par ko man liels prieks es sāku rakstīt naktī pārdomāto savā kladītē, taču, tas nebija ilgi, jo arī citi nometnes dalībnieki pamodās ātrāk nekā paredzēts. Un tā kā visi pamodās ātrāk, tad arī nometnes vadītāji pamodās, jo troksnis bija tāds, ka varēja pamosties. : D žēl Mārtiņa, jo viņš nevarēja pagulēt.
Laura ^_^
