svētdiena, 2012. gada 2. septembris

atmest*

Es savā dzīvē gribu gūt piepildījumu un vispār kaut ko iemācīties, lai pēc tam varētu dalīties ar pārējiem ļaudīm. Pagaidām, brīdī, ko sauc tagad un šeit - es nespēju izvērtēt pareizi - ir jāpaiet laikam. Bet to, ko sauc par vakardienu, jau nedaudz spēju izvērtēt, bet to, kas bijis pirms mēneša, perfekti varu izvērtēt. Taisnība ir Ellai - ir jāpaiet laikam, lai emocijas pārvērstu vārdos un visu varētu pārvērst vārdos, ne emocijās. Es pagaidām varu teikt, ka mana dzīve ir piepildīta. Kaut vai dēļ tā, ka man šobrīd ir iespēja lasīt "Kurzemīti". Cik ilgi var vilkties jēdziens"pašreiz"? Kas mūsdienās ir bagāts? Tas, kuram daudz naudas? Tas, kuram daudz īstu un patiesu draugu? Tas, kuram liela radu saime? Vai varbūt tas, kurš dzīvo laukos un kuram pilns ar lauku labumiem? Varbūt jājautā, kurš bagātāks? Pareizs jautājums "Ko Tu iegūsti brīvajā laikā?" nevis "Ko Tu dari?", jo ne vienmēr kaut ko darot mēs kaut ko iegūstam.