laiks*

Aforismus var rakstīt visi un par visu, tikai daļai no tiem vienkārši nebūs pielietojuma dzīvē, tāpat ir ar dzeju. Tu vari rakstīt par jeb ko, par mīlestību, par bērniem, par asiņainu gaļu, par maizi - bet tikai daļa no tiem būs dzīvotāji. Ja cilvēki grib būt draugi, viņiem savas attiecības ir jākopj, jo ja to nedara, starp draugiem sāk rasties tāds kā žogs un ar laiku Tu vienkārši savu draugu nepazīsti. Un tad kad Tu to sāc saprast var būt jau par vēlu, jo Tavā vieta var būt jau kāds cits, kurš šīs attiecības prot kopt un uzturēt. Mūsdienās ir patiesī viegli apmaldīties. Kāpēc? Tapēc, ka mūsdienu pasaule piedāvā miljoniem vilinošu ceļu pa kuriem iet un doties, bet tikai viens no tā miljona priekš mums ir īstais un ja izvēles brīdī aizejam pa nepareizo, tad ir grūti atgriezties, ja nav stingra pamata uz kā stāvēt. Visam svarīgajam, ko mums jādara un jāpadara traucē tas nevērtīgais. Mēs domājam, ka tas ir patiess iemesls, kas mums liek atlikt svarīgos darbus, bet patiesībā tas ir nevērtīgs iemesls, jo to var darīt arī vēlāk. Laiks ir problēma. Reizēm pietrūkst nieka stundiņa, lai pabeiggtu iesākto darbu un reizēm pietrūkst viena liela sekunde, lai sprintā noskrietu pats sevi. Dzīvot skaisti patiešām gribētos, bet tik skaisti, ka arī man liktos, ka ir skaisti, ne tikai tiem no malas. Man šķiet, ka pasaulē nevienam cilvēkam nevajadzētu justies kā zaudētājam, jo pat ja tu fiziski kaut ko patiešām zaudē. Tu nezaudē, jo katrā zaudējumā Tu tomēr kaut ko iegūsti. Tu mainies, pārveidojies un audz katrā zaudējumā, tāpec patiesībā varētu teikt, ka tu esi ieguvējs nevis zaudētājs. Zaudētajs Tu varētu būt tikai tad, ja Tu pasaulē ienāktu kā balta lapa un nomirtu tieši tāds pats - nepierakstīts, neieķēpāts, nesasmērēts, neieplēsts un nemainījies. Muļķīgi no cilvēku puses ir kaut ko nepamatot vai nepierādīt, ja viņi zin pamatojumu un pierādījumu. Jauneklīgi - ir patiesi skaists vārds, jo pamatā, tas ir kas svaigs un jauns, bet šo vārdu var piedēvēt arī kam vecam. Piemēram jauneklīgs vectētiņš. Kā? Tapēc, ka vectētiņš velk Nike kedas un valkā Umbro bikses? Varbūt arī tādēļ, bet īstais iemesls varētu būt tas, ka viņam vienmēr ir svaigas idejas, kādas labas un jaunas domas ar ko dalīties, jo viņš spēj ikdienišķajā saskatīt kādas gudrības un pamācības, ar kurām nekautrējoties viņš dalās. Cilvēkiem ir jādzīvo šo brīdi, jo pēc tam to nevarēs nogriezt nost, pagātne vienmēr ir kopā ar mums. \Protams, nevajadzētu būt tā, ka visu laiku sev to pagātni pieminam un dzīvojot tagadnē, patiesībā dzīvojam pagātnē. Tāpēc, pirms aizrādam otram ir jaatceras, ka arī mums ir sava pagātne un tas, ko viņš tagad dara, pē sekundes būs viņa pagātne, kura viņam būs dzīves bagāžā jeb pūrā.