otrdiena, 2010. gada 26. oktobris

daži mirkļi*

*Palīdzība, tas ir kaut kas neaprakstāmi skaists.
*Es ceru, ka sēkla, kuru saņēmu kristībā, manī atkal sākusi augt, lai nestu arī augļus vēlāk, kad pienāktu laiks. *Esmu priecīga, jo prieku pašiem jārada, bet skumjas nekad nav jārada tās pašas atnāk.
*Tas ir traģiski, bet parasti, kad otram sāp - šķiet, ka man sāp tieši turpat. Varbūt tieši tāpēc palīdzu citiem? Lai nesāpētu man?
*Dīvaini, bet tik viegli ir apbrīnot cita darbu, bet savu nē. Apbrīnot cilvēkus un viņu dzīvi, bet ne savējo.
*Mirkļi, kuri mums tiek doti par brīvu ir jāizbauda, jo tie nekad neatkārtosies.
*Mums katram ir daudz pienākumu, bet tiesību maz, tāpēc jāpriecājas par to, kas ir daudz un par to mazo mazumiņu
*Spēlēties ar citu dvēselēm ir vienkārši, , ja savu esi jau kaut kur paspēlējis.
*Kam mūsdienās ir vērtība - nekam, jo katram katram ir pilnīgi citas vērtības. Vērtība ir tikai tam, ko visi novērtē, tam, kas visiem ir vērtīgs un vajadzīgs.
*Ja mēs esam mierīgi, tad mūsu prātam ir iespēja norimt un noskaloties.
*Visvairāk man patīk klausīties otrā un atbildēt uz jautājumiem, bet reizēm ir labi, kad klusējam un vienkārši esam blakus.

Nav komentāru: