dzeja*

Dzīve

Dīvaini, bet tik viegli ir apbrīnot,

cita darbu, bet savu nē.

Apbrīnot cilvēkus un viņu dzīvi,

bet savu nē.

Mēs varam apbrīnot kaut ko, kas ir citam,

bet tikai ne to, kas ir mums.

Tā ir liela mūsu problēma.

Tas ir viens no iemesliem,

kāpēc mums tik bieži ir grūti.

Mēs spējam priecāties par citu niekiem

un grūti sarežģītajām dzīvēm,

bet ne par savu,

kas reizēm ir daudz vieglāka un krāsaināka.

Tāpēc, cilvēk, ja tu šo dzirdi, lasi un ieklausies,

tad lūdzu sāc priecāties par sevi un savu dzīvi.

Jo reiz tas tā vai tā būs jādara,

lai uzlabotu dzīves apstākļus,

kuros pašlaik tu dzīvo.

/Laura Kupča/

2011.gada 1.jūlijā

ir kaut kas*

Dzīve

Dīvaini, bet tik viegli ir apbrīnot,

cita darbu, bet savu nē.

Apbrīnot cilvēkus un viņu dzīvi,

bet savu nē.

Mēs varam apbrīnot kaut ko, kas ir citam,

bet tikai ne to, kas ir mums.

Tā ir liela mūsu problēma.

Tas ir viens no iemesliem,

kāpēc mums tik bieži ir grūti.

Mēs spējam priecāties par citu niekiem

un grūti sarežģītajām dzīvēm,

bet ne par savu,

kas reizēm ir daudz vieglāka un krāsaināka.

Tāpēc, cilvēk, ja tu šo dzirdi, lasi un ieklausies,

tad lūdzu sāc priecāties par sevi un savu dzīvi.

Jo reiz tas tā vai tā būs jādara,

lai uzlabotu dzīves apstākļus,

kuros pašlaik tu dzīvo.

/Laura Kupča/

2011.gada 1.jūlijā

meklējos*

Teikšu godīgi, kā ir.
Ir pienācis brīdis, kad vadzis sprāgst pušu un es gribu izkliegt visai pasaulei, cik man ir grūti. Bet varbūt nemaz tā nav?Tās varbūt ir tikai manas pretīgās iedomas un domas, kuras sapiš visu manu dzīvi [piedodiet par izteikumiem, bet pašlaik pilnīgi vienalga, kas man apkārt notiek, galvenais, ka varu kaut kā izlādēties]. Tāpēc esmu diezgan tieša, bet tas mani uztrauc, jo man nepatīk būt tiešai dzīvē, jo ja es palieku tieša, es varu palikt kaitinoša, varu aizskart ļoti, ļoti...eh...patiesībā ir tik sarežģīti dzīvot.
Šodien sāku domāt par ienīšanu....kāds no jums varbūt var pateikt labāk? Ir divi varianti - ienīst sevi vai ienīst sevi un citus [vai arī tikai citus]? Bet padomā, kā labāk = sāp tikai Tev vai vairākiem cilvēkiem un Tev, jo lai kā arī nebūtu, neizbēgt no tā, bet ja tu izdari ko sliktu, Tu jūties slikti arī pats.
Sasodīti foršas domas, ne? :)

Iedošu kādu sav dzejolīti, jo saprotu, ka labāk nevajag daudz muldēt un atklāties pasaulei! :)

Ceļa gājums

Jau miljono reizi eju pa šo ceļu

Kleivas-Vecpiebalga

Viss, tas pats un tai pat laikā juauns

Jauns, jo katru dienu viss mainās,

Mainās laikam līdzi.

Bet pati būtība paliek,

Tā nemainās

Tā ir un būs, un paliks.

Tā būtība, kurā spēks un drosme

Tā būtība, kas katrā no mums mīt.

Tāpēc, lai arī kuro reizi

Es ietu pa šo ceļu

Es redzēšu ko jaunu,

Bet ar to pašu veco būtību.

/Laura Kupča 2011.gada 1.jūlijā/

govs*

Šodiena ir viena no tām trakajām dienām dēļ kurām es negribu dzīvot uz šīs pasaules.
Pirmkārt nomira Babuļa. ;(
Man bija jāzvanās un jādabū kādu, kurš izvadīs....
Tad visu dienu stulbas domas domāju.
Un vakarā bija kulminācija.
Mierīgi ar litrīgo tējas krūzi eju laukā pie Susura un tur pēkšņi parādās kaimiņiene Saucerīte. Kliekdama: "Laura! Laura!! Paņem bomi!" [sākumā domāju, ka Susurs mybe atsprucis vaļa]. Paskrienos un ko redzu LIELU, TONNĪGU, BRŪNU, NIKNU GOVI! Domāju, ka mana pēdējā stundiņa klāt. Tā nu dzinām kaut kā uz kaimiņienes māju atpakaļ un ilgi muļļājāmies - ~30min. :D Bļin es tiešām biju pārbijusies. :D [tie, kas mani pazīst zin, ka man bail] Nja...pēc tam mierīgi pasēdēju uz soliņa un domāju, cik viņa bija LIELA. :D
Vienā dusmu momentā es redzēju tieši šādu skatu, kādu pievienoju foto. Tas bija mīlīgi, bet baisi.

ielūgums*

*Mēs baidāmies no tā, kas ar mums var notikt.
*Bieži mēs neapjaušam, cik stipri mēs esam un cik trausli ir citi.
*Ja cilvēks grib, tad viņš var pārvarēt visas savas vājības.
*Pret ciemiņiem un svešiem ļaudīm, mēs vienmēr izturamies piesardzīgi un nestāstam visu par sevi, lai vēlāk nenāktos nožēlot sacīto.
*Daudzas reizes mums dzīvē šķiet, ka esam dīvaini un atšķirīgi, tāpēc nevēlamies satikties ar jauniem, svešiem un nepazīstamiem cilvēkiem.
*Kad mēs baidāmies pateikt vecākiem taisnību, mēs uztraucamies par iznākumu n viņu reakciju, tāpēc vilcināmies, bet kad to izdarām, izrādās, ka nemaz nav tik traki kā bijām iedomājušies.
*Dažreiz vajag pajautāt viedokli tam, kurš visu laiku ir klausījies(tā tiešām ir).
*Ja mēs paši kaut ko ierosinām, tad liekas, ka tas nekad neizdosies.
*Ir cilvēki, kuri uztraucas par citiem, bet sevi nē, pat ja tajā brīdī pašam draud lielas briesmas.
*Kad mēs tiekam sāpināti, mēs nocietinamies un vairs nevienam neatļaujam to darīt. Tas ir grūti, bet tā ir.
*Cilvēki mums apkārt kādreiz var izmantot mūsu labestību. Un tad, kad viņi uzzin mūsu vājo vietu, viņi izmanto mūs vēl vairāk.
*Daudzas reizes mēs tiekam nostādīti lielas izvēles priekšā un nevienam pateikt kā būtu labāk, jo iekšēji baidāmies.

Laura jeb kā tautā mēdz teikt - Šukšiņš