Pirmkārt nomira Babuļa. ;(
Man bija jāzvanās un jādabū kādu, kurš izvadīs....Tad visu dienu stulbas domas domāju.
Un vakarā bija kulminācija.
Mierīgi ar litrīgo tējas krūzi eju laukā pie Susura un tur pēkšņi parādās kaimiņiene Saucerīte. Kliekdama: "Laura! Laura!! Paņem bomi!" [sākumā domāju, ka Susurs mybe atsprucis vaļa]. Paskrienos un ko redzu LIELU, TONNĪGU, BRŪNU, NIKNU GOVI! Domāju, ka mana pēdējā stundiņa klāt. Tā nu dzinām kaut kā uz kaimiņienes māju atpakaļ un ilgi muļļājāmies - ~30min. :D Bļin es tiešām biju pārbijusies. :D [tie, kas mani pazīst zin, ka man bail] Nja...pēc tam mierīgi pasēdēju uz soliņa un domāju, cik viņa bija LIELA. :D
Vienā dusmu momentā es redzēju tieši šādu skatu, kādu pievienoju foto. Tas bija mīlīgi, bet baisi.
2 komentāri:
Prieks, ka esi sākusi rakstīt biežāk! :)
Rakstu jau rakstu, bet cik sakarīgi, to gan vairs nemāku teikt. :):D
Ierakstīt komentāru