Manas dusmas pret tautu aug augumā. Ko lai daru? Kā, lai to aptur? [es tiešām negribu nevienu aizskart un kur nu vēl sačakarētu draudzību] Katru dienu eju pa šo dzīves ceļu, bet nespēju sevi mainīt, lai ar kā gribētos, jo ir lietas, kuras gribas mainīt sevī, lai nav tik grūti. Skumji, ka tā. Pie visa esmu vainīga es. Ja agrāk dusmojos tikai uz sevi, tad tagad aiz savas nesavaldības dusmojos arī uz citiem, cik skumji, bet labi ir tas, ka dusmas uz viņiem neizrādu un paturu pie sevis. Kā man gribās brīvdienas. Esmu jau nogurusi no visa, gribu pabūt ar sevi divatā un saprast savu es. Gribu saprast, ko gribu darīt un sasniegt un kas man ir jādara, lai to visu sasniegtu.
Ir daudz ko teikt, jo domas ir bijušas daudzas un dažādas. Bet kā lai to visu tā pareizāk pasaku. Gribas tā pa smuko, lai būtu patīkami atcerēties arī to, kas nav bijis patīkams. Bet ko tur daudz, labāk rakstīšu, lai man neaizmirstais viss tas labais, ko gribēju pateikt.
Dziesmas - tas ir viss. Lai Dievs man piedod, bet ja Dieva nebūtu, tad mans dievs būtu mūzika un dziesmas. Pēdējās dienās tā mani ir tik ļoti uzrunājusi, stiprinājusi, palīdzējusi, mudinājusi un visādā pozitīvā virzienā likusi vērsties. Lielākoties klausījos vecās un labās kora dziesmas, ar kurām man ir daudz pozitīvu emociju un atmiņu. Prieks bija arī par dziesmām, kuras skanēja pa radio ceturtdien. Beidzot arī tur bija kas patiešām labs: Ieva Akurātere, Kaspars Dimiters, grupa Pērkons u.c.
Vakaros gāju pa ielu un to vien darīju kā klausījos uz austiņām mūziku un elpoju svaigo gaisu. Un domāju, gan jau, ka pretīmnācēji nekad nevarētu uzminēt, kādu mūziku es klausos [vai nu kora dziesmas vai kristīgo mūziku, lielākoties jau tagad kora dziesmas, bet klausos arī kristīgo], jo mūsdienās jaunieši mēdz būt diezgan dīvaini, neizglītoti, morāli pagrimuši utt Kaut gan es pati tā nedomāju par citiem jauniešiem, viņi vienkārši klausās diezgan interesantu mūziku. Pati sevi es pieskaitu pie dīvainiem ļaudīm. Un visi jaunieši, kuri ir mani draugi patiesībā ir interesanti cilvēki, kopumā varu viņus raksturot šādi: inteleģenti, atklāti, gudri, patiesi, erudīti un katrs ar savu dīvainību. Bet ja par mūziku, kuru klausos es prasītu maniem draugiem, viņi zinātu, ko es klausos, jo daži no viņiem klausās to pašu un mīl tās dziesmas un ir daži, kuriem nepatīk tās dziesmas, bet viņi pieņem to, ka es viņas klausos.
Brīžiem mūzika pavelk uz tādu sentimentu, ka gribas raudat visu atlikušo dienu, jo esmu no tiem cilvēkiem, kuriem pielīp dziesmas un pēc tam visu dienu par to ir jādomā. Dziesma spēj tik daudz! Pateicoties dziesmai es nepadevos un padarīju savu darbu līdz galam. Paldies, Dievam, kurš alīdzēja caur dziesmām. Vietā, kur biju gāja grūti, bet tieši tad skanēja Ievas Akurāteres "Palīdzi Dievs" un es sapratu, ka nav vērts padoties un es saņēmos un viss izdevās kā nākas.
Dziesma ir kas varens un spēcīgs! Tikai žēl, ka ne visi spēj to saprast un apzināties, bet katrai dziesmai ir vārdi ar galveno domu un melodiju, kas palīdz to uztvert, bet diemžēl ir cilvēki, kuri to uztvert tikai kā kārtejo dziesmu.
Jau miljono reizi eju pa šo ceļu
Manas dusmas pret tautu aug augumā. Ko lai daru? Kā, lai to aptur? [es tiešām negribu nevienu aizskart un kur nu vēl sačakarētu draudzību] Katru dienu eju pa šo dzīves ceļu, bet nespēju sevi mainīt, lai ar kā gribētos, jo ir lietas, kuras gribas mainīt sevī, lai nav tik grūti. Skumji, ka tā. Pie visa esmu vainīga es. Ja agrāk dusmojos tikai uz sevi, tad tagad aiz savas nesavaldības dusmojos arī uz citiem, cik skumji, bet labi ir tas, ka dusmas uz viņiem neizrādu un paturu pie sevis. Kā man gribās brīvdienas. Esmu jau nogurusi no visa, gribu pabūt ar sevi divatā un saprast savu es. Gribu saprast, ko gribu darīt un sasniegt un kas man ir jādara, lai to visu sasniegtu.
Vakaros gāju pa ielu un to vien darīju kā klausījos uz austiņām mūziku un elpoju svaigo gaisu. Un domāju, gan jau, ka pretīmnācēji nekad nevarētu uzminēt, kādu mūziku es klausos [vai nu kora dziesmas vai kristīgo mūziku, lielākoties jau tagad kora dziesmas, bet klausos arī kristīgo], jo mūsdienās jaunieši mēdz būt diezgan dīvaini, neizglītoti, morāli pagrimuši utt Kaut gan es pati tā nedomāju par citiem jauniešiem, viņi vienkārši klausās diezgan interesantu mūziku. Pati sevi es pieskaitu pie dīvainiem ļaudīm. Un visi jaunieši, kuri ir mani draugi patiesībā ir interesanti cilvēki, kopumā varu viņus raksturot šādi: inteleģenti, atklāti, gudri, patiesi, erudīti un katrs ar savu dīvainību. Bet ja par mūziku, kuru klausos es prasītu maniem draugiem, viņi zinātu, ko es klausos, jo daži no viņiem klausās to pašu un mīl tās dziesmas un ir daži, kuriem nepatīk tās dziesmas, bet viņi pieņem to, ka es viņas klausos.
Brīžiem mūzika pavelk uz tādu sentimentu, ka gribas raudat visu atlikušo dienu, jo esmu no tiem cilvēkiem, kuriem pielīp dziesmas un pēc tam visu dienu par to ir jādomā. Dziesma spēj tik daudz! Pateicoties dziesmai es nepadevos un padarīju savu darbu līdz galam. Paldies, Dievam, kurš alīdzēja caur dziesmām. Vietā, kur biju gāja grūti, bet tieši tad skanēja Ievas Akurāteres "Palīdzi Dievs" un es sapratu, ka nav vērts padoties un es saņēmos un viss izdevās kā nākas.
Dziesma ir kas varens un spēcīgs! Tikai žēl, ka ne visi spēj to saprast un apzināties, bet katrai dziesmai ir vārdi ar galveno domu un melodiju, kas palīdz to uztvert, bet diemžēl ir cilvēki, kuri to uztvert tikai kā kārtejo dziesmu. 
