Sāpes dod mums iespēju izjust prieku, tāpat kā sliktais, lai mēs iepazītu labo.*

Manas dusmas pret tautu aug augumā. Ko lai daru? Kā, lai to aptur? [es tiešām negribu nevienu aizskart un kur nu vēl sačakarētu draudzību] Katru dienu eju pa šo dzīves ceļu, bet nespēju sevi mainīt, lai ar kā gribētos, jo ir lietas, kuras gribas mainīt sevī, lai nav tik grūti. Skumji, ka tā. Pie visa esmu vainīga es. Ja agrāk dusmojos tikai uz sevi, tad tagad aiz savas nesavaldības dusmojos arī uz citiem, cik skumji, bet labi ir tas, ka dusmas uz viņiem neizrādu un paturu pie sevis. Kā man gribās brīvdienas. Esmu jau nogurusi no visa, gribu pabūt ar sevi divatā un saprast savu es. Gribu saprast, ko gribu darīt un sasniegt un kas man ir jādara, lai to visu sasniegtu.