žēl*

Tik žēl, bet visbiežāk cilvēki aizmirst tos cilvēkus, kuri ir viņiem darījuši labu. Patiesībā tas ir pat ļoti skumji. Šodien es sapratu un pamanīju, ka manī ir mirdzums. Un es šo mirdzumu nevēlos pazaudēt, it īpaši mirdzumu acīs, ne tikai sirdī. Mirdzumu, kurš priecājas par dzīvi - par to, ka varu kalpot, strādāt, palīdzēt un nedaudz paslinkot, domājot par dzīvi un apkārt notiekošo. Man patīk cilvēkiem kaut ko dot. dot otram to, kas viņam ir vajadzīgs un kas varētu otru iepriecināt (domājot par otru,nevis par savu labumu). Šīs dienas jautājums - kāpēc visiem vajag definēt kādu draugu no sava draugu loka ar īpašu apzīmēju -labākais/labākā? Cilvēki bieži vien sabojā attiecības, jo biežāk par komplimentu izteikšanu un plusu ieraudzīšanu, tie izsaka spriedumus par to, kādam tam cilvēkam vajadzētu būt. Un nu jau ar lielu satraukumu es apzinos, ka pēc 15 dienām es uzsākšu skolas gaitas 12.klasē - DRAUSMAS! Galvenais, ko esmu sapratusi ir tas, ka ir jākustās un jāvirzās un tieši tad kaut kur var nonākt un kaut ko var sasniegt, nevis uz vietas stāvot. Un vienalga, ko mēs darītu mēs ietekmējam ar to vēl kādu citu. Starpcitu - trūkumi ir mums visiem, lai arī cik ideāli mēs sev esam. Nu viens no maniem trūkumiem - es vēlos tik daudz darīt, tik daudz paveit, bet es tikpat daudz arī baidos to darīt, jo nejūtos pārliecināta par sevi. Trūkst pārliecības, ka spēšu un izdosies. Meklēt un saprast, un atrast sevi kā personību ir tik grūti, bet zinu to, ka tad, kad Tu to paveic, tad dzīve paliek tik viegla un skaista. Šodien tā nejauši sanāca izteicieniņš man "Nelaimes mūs apciemo ne jau no laimes".

SMAIDĀM! -_-