Nu nav jau tik traki, jo pamazām sāku atbildēt. Laikam jau tāpēc sāku arī pamazām kaut ko rakstīt šeit un domāju atgriezties ar regulāriem ierakstiem šeit. :)
Šajā laikā, kopš nekas nav ierakstīts šeit, ir vairākas izmaiņas. Dzīvoju nu jau Saldū, kas ir tuvāk realitātei jeb 120 km no Rīgas un kādus 90 km no Liepājas. Šajā laikā, kopš esmu Saldū - esmu iepazinusies ar jauniem cilvēkiem, nomainījusi ģimenes ārstu, draudzi un domāšanu. Esmu iemācījusies vēl vairāk baudīt laiku, sabiedrību, vakarus, kad vienkārši var pabūt kopā ar cilvēkiem, kurus saucu šobrīd par tuvākajiem, jo dzīvo man blakus.Un vēl daudz ko citu. Pašai prieks, ka esmu sapratusi, ka nav jau tik traki ar Dieva balss dzirdēšanu. Protams, ka man vēlaizvien liekas, ka reizēm tas ir pilnīgi neiespējami, kā runā pret sienu vai vienkārši pats ar sevi, bet tad esmu vienkārši svarīgāko noteikumu tam, lai sadzirdētu Dieva balsi, piemirsusi. Noslēpums ir tajā, ka jāprot apstāties - tā patiešām norimt no visām ikdienas domām un steigas. Jāprot palikt mierā un klusumā(jāatrod tā saucamo kambari, kur vari pabūt viens ar Dievu - tas ir svarigi). Protams, ja ir kaut kas, ko teikt Dievam, tad jāpasaka, bet patiesībā pietiks, ja pabūsi klusumā, ja būsi atvērts klausīties, dzirdēt un saprast. Paies mazs brīdis un Tu sadzirdēsi, ko Dievs vēlas Tev pateikt. Sākums varētu būt diez gan neveikls, jo kā nekā - vienmēr esi pieradis būt troksnī, kaut kādā skaļumā. Varbut esi radis, ka kaut kas no malas Tev atbild, kāds, kuram vari ieskatīties acīs un kāds kuru vari redzēt vaigā. Tu dzirdēsi katru savu elpas vilcienu un to kā Tev pukst sirds..sākumā tā vēlaizvien var pukstēt straujāk no ierastās ikdienas steigas un skrējiena un arī dēļ satraukuma par nezināmo, kas tūlīt tūlīt notiks, ja vien spēsi izturēt šo neveiklo sākumu. Un tad nāk, Dievs - Viņš ar tevi sāk runāt - pieraksti, jo tas,ko Viņš teiks būs svarīgs un Viņš var runāt neapstājoties. Tad iestāsies klusums - Dievs priecāsies, ja tu pārbaudīsi un apdomāsi to, ko Viņš tev teiks, jo reizēm tas tev var nepatikt un tev vajadzēs kaut kā ar to sadzīvot un jāaprod ar to, kas sadzirdēts. Labākais veids kā to pārbaudīt, ir uzreiz lūkoties Bībelē (kur nu vēl labāk) un tad jau tālāk arī dienā varēsi redzēt, piedzīvot un saprast, ka tas tiešām ir bijis Dievs.
Nekas neatsaldē cilvēku no cilvēka ātrāk un pilnīgāk kā spītīgi atraidīta labvēlība./Rūdolfs Blaumanis/
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru