pārmaiņas*

Mūsu dzīve reizē notiek visādas pārmaiņas, kuras mums vajag vienkārši pieņemt. Nevajag izvērtēt un atcerēties, kādi ir iemesli, kas izdarīts nepareizi, kas pareizi utml. Vajag vienkārši pieņemt faktu, ka kāds Tavā dzīvē ir lieks un jūtas tāds. Un viss. Vajag pieņemt pārmaiņas, nevis turēties tam visam pretī.

Ticiet man, NEESIET mani draugi esmu vaļīga muļķe, kura sačakarēs jums visu dzīvi! 

pa dzīvi ejot,kaut kas domāts*

Mēs esam pietiekami stipri, lai pārciestu arī sava tuvākā bēdas. /Larošfuko/

Ir tik dīvains vārds kā sāpes, bet nekas dīvains tur nav. Tie ir burti, kas salikti kopā veido vārdu, kurš patiesībā ir skaists un vienkārši brīnišķīgs. Bet dīvains taja ir šī vārda nozīme, jo ir divu veidu sāpes. Ir vienas, kuras patišām sāp un dēļ kurām gribas saraties čokurā, lai mazāk sāpētu. Bet ir arī otras sāpes - tās, kuras lielākā vai mazākā mērā ir patīkamas.
Un lai paciestu un izietu cauri šīm abu veidu sāpēm, ir vajadzīgs spēks. Un ticiet vai nē, bet katrs no mums ir stiprs un ikvienā no mus ir spēks, mums tikai to ir jāapzinās.
Bet viens spēks mums katram bez visas apzināšanāš jau ir - tas ir spēks, kurš palīdz pārciest un izciest citu [draugu un visu tuvāko] bēdas, sāpes un visu to, kas iekšā sakrājies.
Tāpēc nekautrējieties parādīt savu spēku palīdzēt un paciest to visu, jo var gadīties, ka kādreiz jums pašiem vajadzēs, lai kāds parāda savu spēku, lai palīdzētu jums [ jūs taču negribētu, lai jums pretī ir ņuņņa, kurš nav pārliecinats par to, ko dara]

patīkami*

Vispatīkamāk es jūtos tagad, kad zinu, ka to, kuru es uzskatīju par draudzeni, mani visu laiku izmantoja, lai es kaut kādā ziņā viņai palīdzētu un tagad zinu droši, ka ar viņu ilgi NERUNĀŠU, jo mani tracina, ka mani tikai un vienīgi izmanto. Tā rīkojas īstas MAITAS - piedodiet par rupjību! :(

Es tiešām jūtos draņķīgi, jo esmu vienkārši piečakarēta.

Visu laiku cilvēks solās un solās, galu galāpieviļ. Bet pēc tam dusmojas, ka es kaut ko nestāstu [cik iedomīgi]

Ā...un jā, es nesaku iemeslus, kāpēc esmu izdarījusi to, ko izdarīju, bet neredzu iemeslu, kāpēc man tas ir jāpaskaidro, ja man neko nepaskaidro un vienkārši izmanto kā kāju pameslu [un tā es tiešām jūtos attiecībā uz šo "draudzeni"]

Un protams, tas ko es apgalvoju šīs "draudzenes" klātbūtnē, patiesībā nav nekas svarīgs, jo es vienmēr meloju un runāju kaut kādas vispārīgas frāzes [cik egoistiski un augstprātīgi, no manas puses, vai ne? !] Tikai tas, ko saka viņa ir patiesība un tas ko saka viņa, tikai tas ir kaut kas svarīgs un nozīmīgs.

UZ to visu gribas pateikt, ko pavisam niknu, jo esmu nokaitināta - EJ DIRST!!!!! [ja Tu vispār ko tādu vēl lasi]

idejas*

Viss ir tik sarežģīti un vienlaikus vienkāršī.
Pēdēja laika notiek tik daudz un reizēm tomēr šķiet, ka nekas nenotiek. Piemēram pēdējā laikā it kā tiek izdarītas kādas svarīgas izveles un pārmaiņas, bet tomēr nekas nenotiek. Es mainu tik daudz. Es sastadu darāmo darbu grafiku, sastādu dienas planu, plānoju budžetu un daru visādas citadākas lietas - šādi it ka ir vieglak, bet būtiskas izmaiņas tomēr manīt nevar. Bet varbūt tas ir tikai pagaidām.
Katra diena, kura paiet ārpus mājas, man arvien vairāk liek ilgoties pēc tām un katru reizi, kad es šeit atgriežos es arvien vairāk speju novērtēt mājas. :) [mīīīīīlu]

Pagaidām teikšu pavisam godīgi - draugu man nav.