svētdiena, 2011. gada 4. decembris

pa dzīvi ejot,kaut kas domāts*

Mēs esam pietiekami stipri, lai pārciestu arī sava tuvākā bēdas. /Larošfuko/
Ir tik dīvains vārds kā sāpes, bet nekas dīvains tur nav. Tie ir burti, kas salikti kopā veido vārdu, kurš patiesībā ir skaists un vienkārši brīnišķīgs. Bet dīvains taja ir šī vārda nozīme, jo ir divu veidu sāpes. Ir vienas, kuras patišām sāp un dēļ kurām gribas saraties čokurā, lai mazāk sāpētu. Bet ir arī otras sāpes - tās, kuras lielākā vai mazākā mērā ir patīkamas.
Un lai paciestu un izietu cauri šīm abu veidu sāpēm, ir vajadzīgs spēks. Un ticiet vai nē, bet katrs no mums ir stiprs un ikvienā no mus ir spēks, mums tikai to ir jāapzinās.
Bet viens spēks mums katram bez visas apzināšanāš jau ir - tas ir spēks, kurš palīdz pārciest un izciest citu [draugu un visu tuvāko] bēdas, sāpes un visu to, kas iekšā sakrājies.
Tāpēc nekautrējieties parādīt savu spēku palīdzēt un paciest to visu, jo var gadīties, ka kādreiz jums pašiem vajadzēs, lai kāds parāda savu spēku, lai palīdzētu jums [ jūs taču negribētu, lai jums pretī ir ņuņņa, kurš nav pārliecinats par to, ko dara]

Nav komentāru: