Es tiešām jūtos draņķīgi, jo esmu vienkārši piečakarēta.
Visu laiku cilvēks solās un solās, galu galāpieviļ. Bet pēc tam dusmojas, ka es kaut ko nestāstu [cik iedomīgi]
Ā...un jā, es nesaku iemeslus, kāpēc esmu izdarījusi to, ko izdarīju, bet neredzu iemeslu, kāpēc man tas ir jāpaskaidro, ja man neko nepaskaidro un vienkārši izmanto kā kāju pameslu [un tā es tiešām jūtos attiecībā uz šo "draudzeni"]
Un protams, tas ko es apgalvoju šīs "draudzenes" klātbūtnē, patiesībā nav nekas svarīgs, jo es vienmēr meloju un runāju kaut kādas vispārīgas frāzes [cik egoistiski un augstprātīgi, no manas puses, vai ne? !] Tikai tas, ko saka viņa ir patiesība un tas ko saka viņa, tikai tas ir kaut kas svarīgs un nozīmīgs.
UZ to visu gribas pateikt, ko pavisam niknu, jo esmu nokaitināta - EJ DIRST!!!!! [ja Tu vispār ko tādu vēl lasi]
4 komentāri:
Tik daudz emociju dažos teikumos! Iespaidīgi! Bet tici man, laikam zinu kā tu jūties..
Nu tas nav diez ko iepriecinoši, ja vēl kādam ir tā (grūti)
Starp citu man ir prieks ka esi sākusi atkal rakstīt! :))
Tad ja man ir dators un internets, tad es rakstu katru mīļu brīdi. :)
Ierakstīt komentāru