sniegs*

Visapkārt tāds dīvains laiks un noskaņojums. Tāds diez gan drūms laiks - it kā ziema, bet sniegs ir tikai pāris centimetri un vispār tā ir kaut kāda pļura ne sniegs. Gribētos sniegu, lai būtu mans sapņa piepildījums šim gada iesākumam. Šādā laikā, mirkļos, kad cilvēki neko nedara un vienkārši sēž parasti uzmācas visāas dīvainas domas. Skumji ,ka  tā, jo tas nav labi, ja cilvēki, kuri ir radīti bezgalīgam priekam un laimei sēž un skumst - tērē savu laiku kaut kādām muļķībām un domām, kuras ir tikai iztēles auglis un nevis patiesi notikumi. Man žēl šo cilvēku. Dīvaini kā laiks mainās un cilvēki tam līdzi. Visticamāk, ja šodien spīdētu saule es sev apkārt spētu ieraudzīt daudz vairāk priecīgu un smaidīgu cilvēku. Cilvekiem vajdzētu daudz vairāk prieka gūt no daudz kā cita nevis no laika apstākļiem, jo tas ir varen traki, jo saulaino dienu Latvijā ir diez gan maz un es neesmu tas cilvēks, kurš gribētu visu laiku dzīvot kaut kādābēdu valstī.