Pateikt nenāku šoreiz neko
Gaismas priekšā brūk svece ceļos.
Nezinu, kurp tie mākoņi skrien.
Es tikai līdzi ceļos.
Bet izrādās - debesu augstumi
Mūs nedara lepnas un rimtas,
Un izrādās - debesīs neuzzied
Augi no lūpziežu dzimtas.
Pateikt nenaku šoreiz neko,
Kas jūsu sirdsmieru ārda,
Vien savam sirdsmieram izrunāt -
Mīļais. Mīļais. Šo vārdu.
/Māra Zālīte/
Draudzība - tas nozīmē, ka cilvēkam ir vajadzība un nepieciešamība pēc otra cilvēka sabiedrības, uzticības, sapratnes. Man pietrūkst ikdienas vārdiskās un bez vārdu būšanas ar Annu. Man prātā uzplaiksnīja skaista doma, kuru mums pasvieda Marija Supe, kad bija apciemot mūsu klasi - lai mēs kļūtu savā dzīvē par veiksmīgiem cilvēkiem, mums ir jāizdara vienmēr pareizo izvēli starp vēlmēm un vajadzībām un tieši šobrīd arī es to daru - izdaru savu izvēli starp vēlmēm un vajadzībām. Iekšējais konflikts ir pats bīstamākais, kas ar cilvēku var notikt, jo tikai cilvēks pats sevi var iznīcināt pilnībā. Katram cilvēkam ir sava formula, kuras galā var likt vienādības zīmi un aiz tās rakstīt LAIME. Vienam šī formula sastāv no saskaitīšanas, otram atņemšanas, vienam tā ir gara, otram tā ir pārsteidzoši īsa. Bet protams, ka ir arī tādi cilvēki, kuriem tādas formulas nav un viņi dzīvo šim mirklim, viņi nemēģina ko tādu likt formulās un viņi prot priecāties par katru nejaušo laimes mirkli. Domāju, ka mūsdienu sabiedrībā atrast īstus un patiesus draugus ir patiešām grūti saprast, jo katrs jau šajā dzīvē domā tiai par sevi un nevis par to, kā atrast sev īstu un patiesu draugi.
Arī pati tikumība nespēj izvairīties no apmelojumu skrāpējumiem./Viljams Šekspīrs/
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru