Viss šķiet pat ļoti nepareizs un nepareizi, jo nav miera un zinu, ka pati pie tā esmu vainīga. Pati visu esmu tā sabāzusi vienā katlā, ka pat gaismu nespēju saskatīt. Bet ko lai saka, varbūt kāda cerībiņa būs un viss mainīsies. Nav jau tā, ka gluži viss slikti. Piemēram, pie manis šajā nedēļas nogalē atbrauca Egita. Kopīgi daudz pastaigājām. Parādīju Rīgu smuku, nesmuku un patiesu. Un ejot pa tumsu, sapratu, ka tumsā būt ir labi - varbūt tas ir iemesls tam, kā ir tagad. Nezinu, bet lai nu kā, pastaiga bija laba un ziniet, varbūt tas būs pārāk skaļš salīdzinājums, bet vakaros paejot pa Vecīgu pastaigās, esmu sapratusi, ka mana iekšiene (ar visām domām un visu pārējo) ir salīdzināma ar to. Bet to, kāpēc es to tā salīdzinu, es diemžēl paturēšu pie sevis. Tad vēl kopīgas sarunas un smiekli par filmām un mūziku, un protams par dzīvi (un pa vidu, mūsu sacīkstes par to, kura ir stulbāka - un tā ir labākā sarunas tēma, jo tas ka pārspriedām dažu vārdu skaidrojumus, neko daudz mūsos neizmainīja :D) Runas par garšīgākajiem saldējumiem un dziedāšanu pirms gulētiešanas bija labs momentiņš vakar naktī. Un šodien jauki bija tas, ka Egita piekrita atnākt uz Dievkalpojumu ar mani un tad devāmies "ģimeniskās pusdienās" un tad padziedājām (ietrennējām dziesmas, kuras mums sen nebija kopā izdziedātas un neko jaunu nepaguvām iemācīties, jo laiks tāds skrejošs un steidzīgs). Forši ir tas, ka baznīcu naktī tiku pie lomas jauniešu ludziņā! :) Varēšu paspēlēt dažādās lomās. Satiku Ingrīdu un varēju uzzināt, kas jauns viņas dzīvē. Un pa vidu tam visam, sarunas ar Egitu par vasaras darbu (cilvēks, kuram patiess prieks, par to, ka vasarā būs darbs un nebūs garlaicīgi! :) ) Un tagad mācībās - viss vakars...daudz grāmatu un papīru. Ceru, ka izturēšu, jo NEKO negribu!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru