Pirmās nedēļas ietvaros devāmies arī iepazīties ar E.Smiļģa muzeju, viņa dzīvi un superduper atraktīvajām gidēm. Kad cilvēki stāsta kaut ko ar tādu prieku un ieinteresētību (bet ne uzbrūkoši), tad ir patiešām interesanti klausīties un tas ieinteresē pat tos, kuriem tas nemaz neinteresē. Ieejot muzejā mums visiem aptrūkās vārdi, bija klusums un runāja tikai tie, kuriem to vajadzēja. Mūsu ausis un sirdis bija atvērtas, lai klausītos un dzirdētu, un ne tikai dzirdētu, bet arī sadzirdētu. Staigāšana pa stāviem, pasēdēšana burvīgajā zālē ar īpaši skaistajiem griestiem, kurus var sēdot pētīt līdz brīdim, kad tiešām galva jau reibst un nevar vairs noturēt gaisā. Tik krāšņi un interesanti tas ir. Pēc tam sekoja kabinets, kurā varēja klausīties ierakstā paša Smiļģa balsi, kas ir vienīgais ieraksts ar viņa balsi. Neaudz baisi, bet skaisti tas bija, arī patiesi un vienkārši. Vēl vairāk šai vietai piesaistīja uzdevums, kas bija jāizpilda. Ar uzdevumu lapām, ejot pa muzeju, jāatrod atbildes un uzvarētāju sagaidīja arī balva, kas mani nesaistīja un labi vien ir, ka visu precīzi neatbildēju ;D. Bet kopumā, ekskursija pa šo muzeju bija neaizmirstami laba. Šī bija kārtējā labā iespēja iepazīt vienam otru, Studentu Padomes galvu un vienlaikus arī mūsu superīgā kursa superīgo krustmāti! Krustmāte mums ir patiešām jauks cilvēks, ar labu sirdi un viņa nekad neatsaka palīdzēt, protams, ja vien tas ir viņas spēkos un iespējās.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru