Tas, kurš neizdzīvo tagadni, nedzīvo nemaz. Ko dari tu?

Septembris iesākās ar 1.septembri Vecpiebalgas vidusskolā, bet šoreiz tas iesākās vienkārši kā kaut kas svinīgs, bet ne priekš manis un maniem klasesbiedriem, bet priekš citiem, lai gan mums arī bija diez gan iepriecinoši tur būt, jo apkārt esošais prieks iedrošināja tālākajam ceļam katram uz savu skolu jeb augstskolu. Šajā dienā bija patīkami satikties ar cilvēkiem, kurus sauc par savējiem un šķiet, ka sauksim vēl gadiem ilgi. Satikām audzīti un saņēmām vēl pēdējos lielos iedrošinājuma vārdus, kas patiešām uzmundrināja. Bet runājot par 12ajiem, viņi ir malači, lai gan viņi nav tādi, kā mēs, tomēr īpaši ir arī viņi. 1.septembrī bija prieks uz viņiem skatīties un ar lielāko prieku brauksim pie viņiem uz viņu lielajām dienām un lielajiem notikumiem, jo arī viņi ir draudzīgi un ja godīgi, tad šķiet, ka tas ir mūsu skoas logo - BŪT DRAUDZĪGIEM! Un prieks bija redzēt arī mazos pirmīšus, pie kuriem bijām ciemos pēdējā zvana dienā pagājušajā mācību gadā, jo šķiet, ka pa vasaru katrs no viņiem ir centies paaugties, lai pa visiem 100% varētu teikt - Esmu pirmklasnieks. Un ja godīgi, tad mēs ar klasesbiedriem izdomājām,ka šogad mēs arī esam 1.klasnieki, ne pirmkursnieki, jo sajūtas dodoties uz augstskolu ir diez gan līdzīgas tām, kas bija 1.klasē. :) Šī bija diena, kad es ar savām paunām devos uz Rīgu, lai mācītos un gūtu ko jaunu sev un savai emocionālajai dabai.

2.septembris, bija mana, Latvijas Kultūras Akadēmijas studenta pirmā skolas diena. Diena iesākās patiesi dīvaini, jo viss sākās tikai 14:00, bet līdz tam, staigājot pa Rīgas centru, nācās redzēt daudz ziedu, daudz bērnu un vecāku, kas dodas uz skolu. Likās tik dīvaini, jo uz augstskolu nedodas ar ziediem, nevienam tur nebija ziedu, iespējams, tas tādēļ, ka tur tev īsti nav kam tos dot. Bet pati atklāšana bija interesanta. Visi vienā lielā zālē, kur tika rādītas dažādas prezentācijas. Bija prieks redzēt šajā prezentācijā, kas ir attēlā, vārdu Vecpiebalga, pilnīgi sirds iepukstējās stiprāk, jo sapratu, ka tas pateicoties man. :) Tad vēl bija neliela papļāpāšana ar katedras vadītāju Andu Laķi un tad jau bija lielais kopīgais iesākums Leģendu nedēļai, kura bija patiesi interesanta. Pirmā diena bija paredzēta tam, lai ar kādu no pasniedzējiem dotos ekskursijā, pa Akadēmijas apkārtni. Mūsu grupai laikam jau paveicās, jo devāmies ekskursijā ar profesoru Briedi. Tas bija interesanti un pie viena iepazinām, ne tikai apkārtni, kura pateisībā ir mākslinieciski skaista, bet arī viens otru. Un ja godīgi, tad esmu patiešām laimīga, jo man ir paveicies ar kursabiedriem, jo viņi visi ir draudzīgi un nav tādu brīžu pagaidām, ka būtu jājūtas vientuļi vai skumji tieši kursabiedru ziņā. Mūsu pārgājiens pa apkārtni bija visgarākais, un uz visiem 100% zinu, ka arī visinteresantākais. Kad atgriezāmies no pastaigas, zālē bijām vienīgie. Pārējie kursi bija jau pazuduši. Mēs, draudzīgi būdami, vēl kādu pusstundiņu kopā papļāpājām par dzīvi un vietām, no kurām mēs nākam un dabujām arī bezmaksas zupu, kuru iepriekš varēja nopirkt par 50 santīmiem, bet tā kā bija palicis nedaudz vairāk kā pus katls, tad nācās to iztukšot, lai nebūtu mantu jālaiž zudumā vienkārši. Ja godīgi, tad zupa bija varengarda. Bet, kad zupa bija ieēsta un plus mīnus, kaut kas pārrunāts, bet ne viss, lai paliek kaut kas arī nākamajiem 4 gadiem, tad kopā devāmies uz slaveno 15 trolejbusu, lai kopīgi dotos uz centru un tad izšķirtos, lai nākamajā dienā satiktos lekcijās. Lai gan ceļš līdz centram ir tikai pāris minūtes, bet tomēr tajā laikā paspējām pārsmieties. Pēc pirmās dienas tomēr vairāk jutos laimīga un priecīga, ne skumja un iztukšota. Protams, nenoligšu, ka skumji bija, ne tikai šajā vakarā, bet vēl daudzus pēc tam, jo pietrūka ikdienas, ierastā dienas plāna un visa kā cita, kas šo gadu laikā manī bija izveidojies, gan iekšēji, gan ārēji, jo Rīga tas ir kas pavisam cits.

turpinājums sekos... ;)

Viņa silti pasmaidīja, un šis smaids, Georg, tas būtu varējis izkausēt visu pasauli, jo, ja pasaule būtu to redzējusi, tai pietiktu spēka apturēt visus karus un visu naidīgumu uz visas planētas, visādā ziņā iestātos ilgs uguns pātraukums./Gorders Justeins/