fenomens*

*Parastimēs saklausāmies un noticam tam, ko saka apkārtējie cilvēki, bet nevajadzētu, jo tas jauc prātu. Labāk ir tad, ja tas cilvēks, par kuru visi runā, pats tev pateiktu ka ir, lai nav pie sevis visu laiku jāapsver dažādi varianti un viedokļi.
*Reiz cilvēki, kuri mums neko par sevi nestāsta atplaukst un spēj atbildēt uz visiemtevis uzdotajiem jautājumiem.
*Traģiski ir tas, ka ir tādi cilvēki, kurus mēs ļoti labi pazīstam, bet neko par viņiem nezinām.
*[man laikam patīk atkārtoties, bet...] Katram cilvēkam ir sava runāšanas un nerunāšanas robeža.
*Ir tik labi, ka uz pasaules ir tādi cilvēki, kuru klātbūtnē jūtamies labi un tieši tāpēc nevēlamies no viņiem šķirties. [kaut būtu vairāk tādu cilvēku]
*Laiks ar cilvēkiem, kuri mums interesē paiet neiedomājami ātri. [to zin katrs, kurš šādos brīžos pat ir teicis: laiks  pagāja vēja spārniem]
*Mēs bieži mēģinām apslēpt un noslēpt savas emocijas, sajūtas un izjūtas. Reizēm jau ir labi, ka otrs nezin, ka Tu  pamazām jūdzies vai iekšēji sadalies sīkos gabaliņos un notiek iekšējā vētra, bet kad tu apzinies, ka viņš bija tavs vienīgais glābiņš un patvērums, tu saproti, ka esi rīkojies muļķīgi.
*Parasti, kad gribam paveikt ko skaistu, notiek kaut kas, kas mums neatļauj to visu paveikt tik gludi un perfekti kā cerēts.
*Stulbi mums visiem ir tas, ka tajos brīžos, kad jūtamies ideāli un viss ir tik forši, atnāk kāds draņķis un sabojā visu skaisto mirkli.
*Daudziem atzīšanās prasa lielu drosmi. [šķiet, ka arī man]
*[tagad runāšu tiešām ko tādu ko pārzinu] To ko mēs jūtam vai domājam, ir grūti izteikt vārdos. It īpaši tad,kad no tevis sagaoda atbildi, bet tu pats īsti vēl neesi visu sapratis un noskaidrojis, lai spētu izteikties un kur nu vēl formulētu.

ŠukŠiņŠ