TAs bija tikai sapnis, kas bija parādījies kādu 2 stundu laikā, kad pēc pieciem iesnaudos klausoties mūziku.
Tā tad:
"Sākums bija visai daudzsološ. Ar autobusu devos kaut kur pa Skujenes pusi un tad pa kaut kādu pilsētu nezināmu un vēl kaut kur.Braucu, atobuss bija pilns ar cilvēkiem.Šķiet, ka pazīstamiem, bet vairs pat neatceros, varbūt arī, ka nemaz nepazinu, bet brauciena laikā iepazinu, jo zinu to, ka braucot brīžiem bija patiešām baisi skati, nezinu kāpēc.Pat sajutos kā kādā Krēslas filmā, jo nezinu kāpēc pārņēma aukstuma sajūta un brīžiem šķita, ka es nemāku runāt. Tad seko pats briesmīgākais. Mēs braucām ar autobusu no stāva kalna, bet mēs to darījām ļoti lēnām, visu laiku bremzējot, jo priekšā bija šoseja,pie kuras jāapstājas un tikai tad varēja turpinā ceļu. Bet es jutu, ka kaut kas nav labi, ceļa galā pie šosejas stāvēja melnās drēbēs tērpts vīrietis, viņš bija ļoti satraucies parkaut ko, pat ļooti raudāja, kad braucām tuvāk ievēroju, ka viņam ir ierocis, bet kad skatījos autobusā apkārtējo sejās, manīju, ka viņi to jau pamanījuši iepriekš un daudziem jau bija histērija, bet ne man, es vienkārši sēdēju un neko nedarīju, nedz izvairījos, nedz ko citu darīju, es vienkārši sēdēju. Kad mēs braucām tuvāk, vīrietis sāka šaut. Tās lodes gāja cauri sienām un ievainoja vairākus cilvēkus un tā viņš šāva visu laiku, kamēr braucām garām. Šoferim trāpīja rokā, bet viņš turējās un brauca tālāk. Bet es pēc tam aizvēru acis. Apkārt dzirdēju šāvienus un fonā dzirēju kā kāda meitene histērijā kliedza, ka nezin kur atrodas un, ka nezin, kur lai meklē palīdzību. Es mēģināju atvērt acis, bet es to nevarēju, iestājās patiešām melna bilde, neko neredzēju, tikai fonā arvien klusākas balsis dzirdēju. Viena meitene neitka ievainota un viņa iemuka mežā..."Tā mans drausmīgais sapnis arī beidzās un par sapņa morāli labāk neko neteikšu.
LAURA
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru