
Ir tik dīvaini redzēt sev apkārt cilvēkus, kuri patiesi mainās, mainās tik ļoti, ka vairs nepazīsti un brīžiem šķiet, ka nemaz negribi vairs pazīt, jo ir palikuši tik [piedodiet, ka tā saku, bet..] stulbi un bērnišķīgi savās izdarībās un sarunu veidā. Vispār besī arī tas, ka pieauguši cilvēki, kuri plāno savu dzīvi, nerēķinās ar citiem, kuri ARĪ viņu plāno.Bet vienu zinu droši - esmu beidzot pildījusi [šķiet, ka mēnesi] sev doto solījumu.:D Tas ir tiešām vareni!

Mazā neizpratnē par notiekošo, jūsu Laura! :)
Ceru, ka arī jums iet jauki! :)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru