Skolas uzdevums ir iemācīt godbijību pret cilvēku.*

 *Ir jāpaiet laikam, lai emocijas pārvērstu  vārdos un visu varētu pārvērst vārdos ne emocijās.
*Ir jāsaņemās un ir jātiecās uz labo, uz kādu mērķi.
*Dzīvība - kad runa ir par citiem, kaut kas dārgs un svēts, bet kad runa ir par pašiem, tad kat kas mazsvarīgāks.
*Visvairāk mēs smejamies, kad mums ir grūti un visvieglāk mūs sāpināt ir tad, kad mums ir vislabāk.
*Tas, ko es zaudēju katru dienu ir tagadne. Tagadne ir tagad un par to, ka tā ir zaudēta mēs saprotam un skumstam tikai pēc kāda laika.
*Iekšā mani ir kaut kas rūgts, kaut kas tik rūgts, ka gribas kādu konfekti, lai izlīdzinātu to skābuma līmeni manī.
*Ir nedaudz grūti, jo patiesībā tagad daudz kas ir vairak noformulēts, tik ļoti noformulēts, ka pat gribās par to runāt, bet tomēr iekšā ir tas - bail, ka nesapratīs, ka pārpratīs.

 *Mēs, cilvēki, gribam, lai mums nesāpētu, bet bez sāpēm nav dzīves, nav mīlestības.
*Bet pateicoties visām pārdomām, apdomām un izvērtēšanām,it nemaz negribās slēpties. Tagad ir tas laiks, kad gribās iet, darīt, runāt, klausīties, rīkoties, veidot un smaidīt.
*Parasti ir grūtumi un kādas sāpes, lai vārdu good varētu pārvērst par better.
*NEKAS ir nogrieznī esošs punkts, kurš iet uz priekšu, veidojas, palīdz veidoties sev un citiem.
*Ir jātiecas un jāskatās uz augšu,uz gaismu - pagātne ir, būs un paliks, tur neko vairs nevar mainīt, vienīgais, ko mēs varam mainīt, ir tagadne.
*Nav patīkami zaudēt, ja esi pieradis vinnēt.
*Dvēseļu nostūri ir neizdibināmi.
*Metenēm ir drausmīgi mainīgi garastāvokļi, tieši tāpēc jūtu līdzi džekiem, kuriem ir jādzīvo ar mums kopā.
*Mani reāli tracina cilvēki, kuri savā leksijā izmanto tik gudrus vārdus, kuru nozīmi nemaz nezin, bet tā izsakoties jūtas krutāki un pārāki par citiem.
*Būtu labi, ja es savā ikdienā neaizmirstu to, kas ir svarīgs un kas ir svarīgi.

*Minūte iet pa minūtei uz priekšu, bet paskatoties pulkstenī, šķiet, ka tas stāv uz vietas.
*Mūsdienas ir tik mūsdienīgas, ka nevienam, nekam nav laika, lai gan pulkstenis, telefons un plānotājs ir teju katram cilvēkam, ko satiec.
*Ar katru dienu vairāk saprotu to, ka vajag iet un runāt, un darīt, tad arī kaut kas mūsu dzīvēs mainīsies un tad arī paliek labāk, nekā vāroties savā sulā.
*Patiesību sakot aiziet un nerunāt ir daudz vieglak, nekā palikt un runāt,bet ja saņemās un paliek, tad pēc tam paliek daudz vieglāk un labāk.
*Ko tur daudz domāt, esmu viduvējība un viduvējības nav vajadzīgas. Vienīgo to lietderība ir aizpildīt caurumus un veidot masu.
*Man ir bail nomirt, man ir bail par to brīdi. Es baidos no tā neziņas stāvokļa, no tās sekundes daļas, kad cilvēks pāriet un dzīvības nāvē...

Vēsture visur un visos laikos ir tikusi rakstīta ar asinīm.

/Kārlis Skalbe/