
*Pareizāk ir otram piedot, jo tajā brīdī, kad piedodam arī mēs atbrīvojamies no kādām liekām nastām.
*Lai nu kad un kā tiek aprakstīti pasaules gali un lai arī cik bieži to nesolītu, tomēr es domāju, ka pasaules gals ir tad, kad Tu nomirsti un katru dienu mēs piedzīvojam mazo pasaules galu, jo katra diena ir pēdējā.
*Es bieži vien, runājot ar citiem cilvēkiem, saku vārdus, ka dzīvē viņš daudz sasniegs un tad, kad ir labi, lai neaizmirst par mums saviem draugiem. Es to parasti saku, kad tā jūtu un domāju, nejau tāpēc, lai uzturētu sarunu.
*Brīžiem domāju un nespēju saprast, cik vājam un tai pat laikā stipram ir jābūt cilvēkam, lai izdarītu pašnāvību?!
*Es negribu zaudēt mirdzumu, kāds šobrīd ir manās acīs. Mirdzumu, kurš priecājas par dzīvi - par to, ka var kalpot, strādāt, palīdzēt un nedaudz paslinkot, domājot par dzīvi.
*Mani draugi ir tie, kuri mani visbiežāk satrauc un uztrauc. Brīžiem šķiet, ka es dzīvoju diez gan dubultu dzīvi un ne vienu vien, jo dzīvoju līdzi draugu priekiem, sāpēm, nelaimēm, izdošanās brīžiem.
*Kāpēc visiem vajag definēt kādu draugu no sava loka ar īpašu apzīmējumu - labākais/labākā?
*Ja godīgi, tad pārlasot savu kladi, var redzēt, ka man jaunais gads, gada laikā, ir pienācis vismaz 50 reizes, jo tieši tik bieži es esmu kaut ko apņēmusies un cerējusi izdarīt[šoreiz nerunāšu par to, cik tas viss ir izpildīts, bet apņemšanās un solījumi sev ir gana].
*Es gribu būt es, tikai nemanāmāka.
*Cilvēkiem ir jāmācās sadzīvot vienam ar otru, jo tad ari viens otram var kaut kā palīdzēt sasniegt tos augstos mērķus, kas ir iecerēti. Galvenais ir nestāvēt uz vietas, ir jāvirzās un tad arī kaut kur var nonākt. Ne velti mans šī gada moto ir - Dzīvo ar atvērtu sirdi!
*Vienalga, ko mēs darām - tas kādu ietekmēs!
Mēs esam tilts pāri mūžībai, kas liecas pār laika jūru, mēs izdzīvojam mistērijas savam priekam, izvēlamies nelaimes, uzvaras, izaicinājumus, iespējas, pārbaudām paši sevi vēl un vēlreiz, mācīdamies mīlēt un mīlēt, un MĪLĒT!/Ričards Bahs/
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru