sestdiena, 2013. gada 5. janvāris

Ticība sev ir pašas stiprākās važas un niknākais pātagas cirtiens – un tā dod arī pašus stiprākos spārnus.*

*Tagad ir jāatrod laiku, lai varētu ievilkt elpu pirms tā visa lielā UH.
*Domājams, ka šajā gadā dzīvošu ar plānotāju pie sāniem, lai pagūtu tiešām visu un lai sapņi nebūtu tikai sapņi un teiktie vārdi nav tikai pateiktie vārdi, bet arī darbi un kaut kas, kas materalizējas.
*Mīlu cilvēkus, kuri prot priecāties par citiem, nevis nepārtraukti par kaut ko apskauž, aprunā, izsmej un noliek.
*Reizēm vienam ir pat ļoti interesanti. Priecāties un būt laimīgam par neko un ne no kā, tā ir māksla un skaisti nodzīvota dzīve, jo viss un tai pat laikā nekas iepriecina un padara laimīgu.
*Viedokļi mainās, bet biežāk par viedokļiem mainās paši cilvēki, jo viņi ir pakļauti sabiedrībai, kas ir blakus.
*Nāve - tā ir štelle, kura atņem mums mīļus cilvēkus un reizēm palīdz mums novērtēt tos cilvēkus, kuri ir mums blakus un pret kuriem neizturamies labi.
*Būtu labi, ja mūsdienās cilvēki, ne tikai uzklausītu, bet arī sadzirdētu un palīdzētu.
*Viss brīžiem ir tik lieliski, ka sāk palikt jau problemātiski.
*Patiecoties dziesmām un mūzikai esmu tik dzīva un laimīga pat ja nav diez ko viegli.

Kad nogurstam, mums uzbrūk iedomas, kuras jau sen bijām pārvarējuši./Fridrihs Nīče/


Nav komentāru: