Tāda sajūta, ka esmu kaut kam padevusies, ka vairs nav it nekādas motivācijas rīkoties, darīties un darboties. Gribas būt uz vietas, gulēt un būt mierā. Cilvēku profilos internetā var izlasīt reāli daudz jauna par cilvēkiem, ar kuriem ikdienā esi kopā, bet nekad nezini vai ir vērts ar viņu par kaut ko runāt. negribu, lai Dievs man būtu tikai un vienīgi tādēļ, ka zinu, ka Viņš var izglābt. Es gribu, lai Dievs man ir nepārtraukti, lai es esmu attieībās ar Viņu visu laiku. Būt augstāk par citiem it nemaz nav patīkami, jo tur augšā var zaudēt modrību un ātri vien var nonākt zemāk par visiem. Mūsdienās apkārt viss ir tik kaitīgs, ka domāju - nomirt veselam it nemaz nav iespējams. Dzīvē nākas par visu maksāt - arī par to, ka tu labi pavadi laiku. Negribās jau mētāties pa pasauli kā pļurai bez jēgas, bet ir tik grūti saprast, ka būs labāk, esmu tik sasodīti neizlēmīga. Cilvēki grib pagarināt mūžu, reizēm arī kaut ko citu, jo domā, ka bija pelnījuši ko citu, iespējams ko garaku, lielaku, svarīgāku. Dzīvē cilvēks var darīt jebko, ja vien grib un ir tik atjautīgs, lai rīkotos. Saruna, šķiet, ka tā vienmēr ir vajadzīga un ir noderīga, lai gan no manas mutes miljoniem reižu ir skanējis, ka nav vērts, ka nevajag. Un tās 300 reizes no miljona, kad esmu saņēmusies uz sarunu, tas 100% ir bijis labi un noderīgi. Vāze ir lieta, kurā ielej tīru ūdeni un ieliec skaistu ziedu - skaisti. Iet laiks un puķe novīst, bet ūdens tajā sāk smirdēt. Man šķiet, ka ar mūsu dvēselēm ir tieši tāpat, ja nemainām ūdeni, tā sāk smirdēt. Cilvēkiem vienmēr šķiet, ka visam paaugstinās vērtība, ja tam kaut ko pievieno. Parasti mums šķiet, ka to, kas ir tukšs obligāti vajag piepildīt. Patiesību sakot tas patiešām nav izskaidrojami, kā reizēm citi cilvēki liek mums justies. Viņi vienkārši ir, mums nav it nekāda kontakta, bet sajūta ir vienkārši lieliska. Man ļoti gribas pateikt PALDIES visiem, kuri ir kaut ko labu darījuši. Skolā es gribētu teikt PALDIES visiem skolotājiem, kuri mna kaut ko labu darījuši, t.i., mācījuši. Laikam jau tā ir, ja mēs nevēlamies kādu attaisnot, tad jau zemapziņā cenšamies to kādu nesprast un katrs tā cilvēka teiktais vārds mums šķiet nepareizs un ausīs griezīgs. Pateicoties tam manam sapņošanas dzinulim, es esmu pieredzējusi daudz un guvusi daudz superīgineaizmirstamu brīžu un emociju, prtotams arī pieredzi bagātinājusi. Esmu tiešām priecīga par to, kas ar mani notiek, bet ne par to, kas manī notiek. Žēl, ka tas ko es visu laiku gaidu, ilgst vienmēr ne vairāk kā stundu. Un tā vienmēr, kad es kādu mēnesi kaut kam gatavojos, pienāk tas brīdis, bet viņš paskrien nereāli ātri un ir labi, ja var atrast kaut ko, pie kā pieķerties, arī tādā mazā laka sprīdī. Mana bagātība ir mana dvēsele un cilvēki, kuri pieņem manu dvēseli un tas ir patiešām daudz vairāk kā kādas mantas. Es bieži raizējos par dzīvi un tad es nejauši aizdomājos - kaut dzīve biežāk raizētos par mani.
Brāli, augstākais no visiem tikumiem ir ziņkāre, un visu vēlmju mērķis ir gudrība./ Džeimss Stīvenss/
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru